Skābētie rauši var barot fermentatoru visu gadu, tāpēc stacija strādā ar pilnu slodzi, bet elektroenerģija un siltums aizstāj tīkla elektroenerģiju un dabasgāzi.
Kas nosaka atmaksāšanos
Rauši, ko pārdod kā lopbarību, ir zaudēts ienākums; biogāze ir izdevīgāka, ja lopbarības cena ir zema vai tirgus ir pārsātināts.
Kampaņas laikā biogāze aizstāj gāzi, ko fabrika pērk; jo dārgāka gāze, jo lielāks ietaupījums.
Skābbarības glabātuve (tranšejas vai tvertnes) ļauj fermentatoram strādāt 12 mēnešus, nevis 4.
No 1 000 Nm³/h biogāzes uzlabošana līdz biometānam un ievadīšana tīklā kļūst reāla.
Kas vajadzīgs, lai projekts izdotos
- Raušu skābēšanas krātuve, lai fermentators strādātu visu gadu
- Siltuma patērētājs vai gāzes tīkls, kas pieņem gāzi
- Zema raušu cena lopbarības tirgū vai pārsātināts tirgus
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai rauši var fermentēt vienus pašus?
Var, taču tie ir skābi un nabadzīgi ar slāpekli: procesa stabilitātei parasti pievieno kūtsmēslus, vināsi vai bardu.
Kāda izmēra stacija vajadzīga?
Aptuveni 30 kt presētu raušu gadā atbalsta 1 MW klases staciju; 80–100 kt — 2,5–3,5 MW staciju vai biometāna staciju.