Biogāze cukurfabrikām

Cukurfabrika dažos mēnešos saņem desmitiem tūkstošu tonnu presētu raušu un kampaņas laikā patērē ļoti daudz siltuma. Presētie rauši (≈ 22–24 % sausās vielas) dod 60–80 m³ metāna uz tonnu (laboratoriju dati atšķiras) — četras līdz piecas reizes vairāk nekā liellopu šķidrmēsli.

Skābētie rauši var barot fermentatoru visu gadu, tāpēc stacija strādā ar pilnu slodzi, bet elektroenerģija un siltums aizstāj tīkla elektroenerģiju un dabasgāzi.

Kas nosaka atmaksāšanos

Raušu lopbarības vērtība

Rauši, ko pārdod kā lopbarību, ir zaudēts ienākums; biogāze ir izdevīgāka, ja lopbarības cena ir zema vai tirgus ir pārsātināts.

Gāzes aizstāšana

Kampaņas laikā biogāze aizstāj gāzi, ko fabrika pērk; jo dārgāka gāze, jo lielāks ietaupījums.

Skābēšana

Skābbarības glabātuve (tranšejas vai tvertnes) ļauj fermentatoram strādāt 12 mēnešus, nevis 4.

Biometāns

No 1 000 Nm³/h biogāzes uzlabošana līdz biometānam un ievadīšana tīklā kļūst reāla.

Kas vajadzīgs, lai projekts izdotos

  • Raušu skābēšanas krātuve, lai fermentators strādātu visu gadu
  • Siltuma patērētājs vai gāzes tīkls, kas pieņem gāzi
  • Zema raušu cena lopbarības tirgū vai pārsātināts tirgus

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai rauši var fermentēt vienus pašus?

Var, taču tie ir skābi un nabadzīgi ar slāpekli: procesa stabilitātei parasti pievieno kūtsmēslus, vināsi vai bardu.

Kāda izmēra stacija vajadzīga?

Aptuveni 30 kt presētu raušu gadā atbalsta 1 MW klases staciju; 80–100 kt — 2,5–3,5 MW staciju vai biometāna staciju.