Biogāze putnu fermām

Putnu mēsli ir bagāti ar enerģiju, bet arī ar slāpekli. Paši par sevi tie amonjaka dēļ palēnina baktēriju darbu, tāpēc praksē tos atšķaida vai sajauc ar citu izejvielu.

Putnu fermām ir stiprās puses — nemainīga plūsma un liels siltuma pieprasījums ziemā. Vai tas atmaksājas, ir atkarīgs no mēroga, kosubstrātiem un tā, kur nonāk ar slāpekli bagātais digestāts.

Kas nosaka atmaksāšanos

Amonjaks

Modelis samazina iznākumu, ja putnu mēsli pārsniedz aptuveni trešdaļu organiskās vielas, un brīdina par risku.

Kosubstrāts

Šķidrmēsli, kultūraugu vai pārtikas atliekas atšķaida slāpekli un stabilizē procesu.

Putnu kūts apsilde

Ziemā koģenerācijas siltums aizstāj gāzi — tas ir reāls ietaupījums.

Smiltis un čaumalas

Smiltis un čaumalas nosēžas fermentatorā: vajadzīga pirmapstrāde.

Kas vajadzīgs, lai projekts izdotos

  • Kosubstrāts vai atšķaidīšana amonjaka kontrolei
  • Pirmapstrāde smilšu un čaumalu atdalīšanai
  • Zeme vai pircējs slāpekļa bagātajam digestātam

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc nevar izmantot tikai mēslus?

Amonjaka pārpalikums palēnina baktērijas, gāzes iznākums krītas, un process var apstāties. Vajadzīga atšķaidīšana vai kosubstrāts.

Vai broileru pakaiši der?

Jā, taču tie ir sausi un satur salmus, tāpēc vajadzīga atšķaidīšana un cietās masas padeves iekārta.