Biogāze akvakultūrai

Recirkulācijas zivju audzētava no filtriem savāc dūņas un barības atliekas. Īpašnieks izlemj, ko ar tām darīt: žāvēt un izkaisīt laukos, kompostēt vai fermentēt. Dūņas ir drīzāk barības vielu avots nekā enerģijas avots.

Dūņas ir atšķaidītas, un to daudzums ir mazs salīdzinājumā ar fermentatora izmaksām. Mūsu modelī Zviedrijas RAS gadījumā ekonomika ir vāja. Biogāze kļūst saprātīga tikai tad, ja dūņas pievieno lielākai stacijai tuvumā vai ja audzētava ir liela.

Kas nosaka atmaksāšanos

Dūņu sausā viela

Jo vairāk ūdens, jo mazāk gāzes uz tonnu. Sabiezināšana pirms fermentēšanas maina ekonomiku.

Apjoms

Audzētava rada nelielu tonnāžu. Stacijas pastāvīgās izmaksas to smagi apgrūtina.

Barības vielas

Fosfors un slāpeklis dūņās ir noderīgi laukos un var būt vērtīgāki par gāzi.

Kaimiņu stacija

Dūņu nogāde esošā fermentatorā ļauj izvairīties no jauniem ieguldījumiem.

Kas vajadzīgs, lai projekts izdotos

  • Dūņas sabiezinātas pirms fermentēšanas
  • Tuva fermentēšanas stacija, kas pieņem dūņas
  • Vietējs digestāta un tā barības vielu pielietojums

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai biogāze zivju audzētavai kādreiz ir izdevīga?

Ļoti lielai audzētavai vai kā piegādātājam tuvai stacijai. Mazai audzētavai parasti nē.

Kādas ir alternatīvas?

Kompostēšana, žāvēšana un izmantošana kā mēslojums vai nodošana pašvaldības stacijai.

Vai varu pievienot citus atkritumus?

Jā, ja tie ir pieejami tuvu audzētavai; tad aprēķins ir maisījumam.